Tā kā šodien esmu pie sava datora,tad izņēmuma kārtā, šis ierakts būs latviski, nevis angliski.
Šodien, sakarā ar garajām brīvdienām un diezgan vasarīgo laiku, nolēmu doties nelielā ekskursijā pa pilsētu. Pirmais pieturas punkts - observatorija, jo šodien bija bezmaksas ieeja. Nezinu, ko es gaidīju, bet tomēr tas, ko es redzēju, nebija gaidītais. Katrā stāvā bija ekspozīcijas veltīta dažādiem fizikas eksperimentiem. Var redzēt, ka Polijā diezgan iecienīta ir atpūta kopā ar ģimeni, ļoti daudz bērnu bija, un jāsaka, ka observatorijas piedāvātie fizikas eksperimenti bija bērniem ļoti interesanti. Pēc tam uzkāpām augšā, un man vajadzēja mazliet pacīnīties ar savām bailēm no augstuma. Bet skats bija patiešām fantastisks. Visa Olština kā uz delnas!  Var redzēt, cik liela ir šī pilsēta! Paskatījos uz Sauli caur teleskopu, nekas īpašs, oranžs pleķis, kurā ilgāk lūkojoties sāp acis. Vispār spīdekļus ir foršāk skatīt ar aci, nevis ar tehniku, ir tuvāk, bet ne labāk.
Pēc tam devos iepazīt Olštinas pili.  Mazliet nepatika modernās mākslas izstāde augšstāvā. Pirmkāt, man vārdu salikums modernā māksla vienmēr izraisa nelabu.Otrkārt, šajos vecajos mūros tā šķita vēl neiederīgāka. Ja jau kādam gribas tos ķellējumus saukt par mākslu, tad lūdzu, bet izstādiet tos kādās tikpat dīvainās ēkās, nebojājiet vēsturiskus mūrus!
Vēl varēju apskatīt ikonas, dažādas reliģiska satura gleznas. Vienā no tām Jēzus izskatījās kā aizmidzis vai arī pilnīgā pofigā par visu.
Es laikam esmu viens no tiem dīvaiņiem, kas, ja vien ir tāda iespēja, muzejos vienmēr bildē pilnīgi visus eksponātus. Luvrā man noteikti būtu grūti!
Izejot no pils, mani pārsteidza lietus! Un nācās steigties uz mājām! Ja es ko Polijā neciešu, tad tie ir luksafori. Tā kā šeit ir bargi sodi par  iešanu pie sarkanās gaismas, tad bieži vien nākas kā tādam idiotam gaidīt 10 minūtes gandrīz katrā šķērsielā, īpaši kaitinoši tas ir tad, ja reāli neviena mašīna nenāk, bet tev tik un tā jāstāv un jāgaida, kad pans luksafors sadomās rādīt zaļo gaismu, un visbiežāk tas notiek tieši tad, kad jāsteidzas vai līst lietus.

My todays thinking

I am in Poland 2and half months. I know, that I was lazy to writing my blog. maybe it is because for me is easy to write my thinking, feeling and other to my draugiem.lv blog, but that need do that need do, dont have other variants.  I like my work but sometimes I feel that it start litle routine. I know that I need do and sometimes I want something new, outside from every day life.
We have Easter holidaays- 4 free days. We go visit to Dorotka and Iga and we need eat eat and again eat.  I dont remember last time when I eeat some much. I very like Igas un Dorotkas house and i have feeling that I dont wanna go to home.  Divity have something special beautiful what I dont discript with words. It is like Latvian small town. Interesting that in Poland( this part there I live ), towns is big like Varshava, Olsztyna or very small village like Divity, Gada, Tulavki , but there dont have towwn who was between large like Kuldiga, Aizpute, Skrunda in Latvia.
Poland is very similar like Latvia and some times when we go somether and I see polish coutryside I can close my ayes and imagine that I am in Latvia. Ekspesally then I go to Gdanska was one place who looks like place befor Liepaja with wind generations and I had feeling that I see Grobina and after Liepaja.
I like Gdanska. There is very much old buildings in Ages style ekspecialyy one street Dluga Tugi who looks like go out from fairytale. But beautiful can be tiresome when yuo see it all time. For me need more contrasts like in Olsztyn and Liepaja where is ol buildins from other centorys,  socialism buildings and new this time build houses. When yuo go and suddenly see something beautiful it is amazing than yuo see beautiful all time.
I enjoy that I go alone to Gdanska and i dont lost becaue me have specifal talant lost everywhere.  But sea from me was nothng special. I need go to it very long way and very long time but when I come I see litle place what looks like pudle when I collate with Baltic sea near to Liepaja. But maybe problem is that Liepajas beach from me is specialy with more remberings and time who i spend there but Poland sea from me is foreign and unknows.

workshop in Warshava

Mēs( es un brīvprātīgā no Spānijas) uz veselu nedēļu devāmies uz Varšavu, lai piedalītos Nacionālās aģentūras rīkotajā "workshopā"'( diemžēl man nav īsti skaidrs, kā šo vārdu labāk latviskot, tāpēc rakstu oriģinālā).
Nedēļa bija krāsaina un interesanta. Vispirms mēs nevarējām atrast vajadzīgo autobusu, kas mūs aizvestu uz viesnīcu, pēc tam mēs izkāpām pieturā, kas kā vēlāk izrādījās atradās nelielu gabalu prom no vajadzīgās vietas, un sākām riņķot, meklējot viesnīcu. Vēlāk staigājot pa tām pašām vietām, sapratu, ka mēs visu laiku esam riņķojušas ap vajadzīgo vietu, nespējot to atrast. Uzrunātie vietējie iedzīvotāji bija laipni un izpalīdzīgi, tikai, diemžēl viņi paši nezināja, kur jāiet, un katrs mūs sūtīja savā virzienā. Laikam poļi par nepieklājīgu uzskata atbildi : es nezinu, tāpēc parāda jebkuru, kaut nepareizu virzienu. Iepazināmies ar vienu angli, kurš bija atbraucis uz Poliju precēties, diemžēl viņš arī nezināja ceļu un vadījās pēc google maps savā telefonā, bet arī tas mums īpaši nelīdzēja. Tā mēs pavadījām kādas trīs stundas, līdz mums piegriezās un mēs izsaucām taksi, kas mūs nogādāja vajadzīgajā vietā. Līdz šim brīdim domāju, ka tikai man piemīt izteikts topogrāfiskais stulbums, nekā izrādās neesmu tāda vienīgā,  ir vēl trakāki gadījumi.
Dzīvoju vienā istabiņā ar trīs cilvēkiem-  savu spāņu meiteni, meiteni no Gruzijas, ko iesaucām par MOG( saīsinājums no Mother of God, jo viņas vārds bija Marija), meiteni no Čehijas.
Pirmajā dienā apmeklējām bijušo karaļu rezidenci- Tulavki, kas pilna ar grieķu un  romiešu statujām. Pats viesnīcas un parka nosaukums Agrikola, jau vien liecina par antīkās kultūras ietekmi un klātbūtni. Parks plašs ar daudzām skulptūrām, muižām un citiem interesantiem apskates objektiem.
Baroja mūs ļoti labi, varbūt pat pārāk labi. Tikai izteikti poliski, respektīvi ar tādiem mazliet specifiskiem ēdieniem, lai gan daudz kas īpaši neatšķīrās no latviešu virtuves.
Iepazinos ar vienu latviešu meiteni un diviem latviešu puišiem. Ja ar meiteni man izveidojās draudzīga komunikācija, tad par puišiem jāsaka, ka , iespējams Latvijā es ar viņiem vispār nekomunicētu un šeit runājos tikai tāpēc, ka latvieši. Jo viņu runas stils man reizēm lika sarkt un bālēt un es tiešām priecājos, ka neviens cits, izņemot mūs, nesaprot latviešu valodu un nesaprot, ko viņi tur muld.
Spāniete visu laiku vakaros staigāja pa klubiem un centās arī mani pierunāt iet, bet man kaut kā nebija noskaņojuma, tad viņa mani aizvilka, bet mēs ar latvieti, ejot uz klubu turējāmies aizmugurē un izdevīgā brīdī paņēmām vagu, pasuzdamas pūlī.
Man ļoti nozīmīgs izrādījās viens no dienas uzdevumiem. Mēs sadalījāmies pa grupām un devāmies Varšavas ielās pētīt kādu noteiktu tēmu. Mūsu grupa izvēlējās reliģiju un gala rezultātā tapa nenopietns video par nopietnu tēmu. Ieejot vienā no Varšavas baznīcām es pēc ilga laika sajutu kaut ko īpašu, tādu kā māju sajūtu un sapratu, cik liela loma manā dzīvē ir Dievam un reliģijai. Es sapratu, ka baznīcas apmeklēšana man ir svarīga ne tikai tāpēc, kā man Latvijā likās, ka gandrīz visi mani draugi ir kristieši, bet tāpēc, ka tas ir nozīmīga man pašai. Manī ir apņemšanās sameklēt šeit Olštinā normālu, lai arī katoļu baznīcu, ko svētdienās apmeklēt.
Aptaujājot cilvēkus, iepazināmies ar lietuviešu puisi, kas studē Polijā un es sapratu, ka man patīk lietuviešu vīrieši, viņos ir kaut kas tāds- nevaru pateikt kas, bet kad es ieraugu kādu lietuvieti, es ģībstu. :D
Interesanti, ka vīrietis, kurš sevi nosauca par ateistu uz mūsu provokatīvajiem jautājumiem par abortu un geju laulībām atbildēja, ka aborts ir noziegums un cilvēkam jāuzņemas atbildība par savas rīcības sekām, savukārt sieviete, kas teicās ticam Dievam, sacīja, ka atbalsta abortus izvarošanas gadījumā.
Nākamais secinājums - es laikam neko nesaprotu no poļu mākslas. Mūs aizveda uz modernās mākslas izstādi, kas risināja mūžveco- kamēr vieni uzdzīvo, otri grimst nabadzībā un kara postā - tēmu. Lai arī sapratu izstādes autora ieceri, tomēr darbi neaizskāra manas emocijas un es paliku pilnīgi vēsa un vienaldzīga. Savukārt citu vakaru man bija iespēja par velti apmeklēt Varšavas teātri. Sākumā baidījos, ka neko nesapratīšu valodas dēļ, bet vēlāk izrādījās, ka poļu valodas zināšanas tur galīgi nav nepieciešamas. Izrāde bija tāds kā deju uzvedums mūsdienu popmūzikas pavadījumā. Dejoja jau skaisti un profesionaļi, bet es tā arī neuztvēru ideju, jo ik reiz kad man likās, ka man sāk kļūt skaidrs par ko varētu būt stāsts, notika kaut kas negaidīts un visa mana teorija par izrādē notiekošo sagāzās kā kāršu namiņš.
Dīvaini, bet man nekad nav patikusi Rīga, jo pārāk liela, bet Varšava ir vēl lielāka, tomēr man patīk. Labprāt aizbrauktu vēl kādu citu reizi.
Vēl mēs spēlējām imitācijas spēli, kurā mūs sadalīja 2 daļās. Vienai daļai bija jātēlo kāda civilizācija ar savdabīgiem likumiem, savukārt otriem bija jākļūst par šīs civilizācijas pētniekiem.
Kopumā nodarbības bija samērā interesantas, lai arī ne vienmēr spēju uztvert to praktisko nozīmi. Vismaz mums bija iespēja iepazīties ar vēl citiem brīvprātīgajiem un saprast, ka mēs neesam vienīgie ar adoptācijas problēmām.
Visjautrākais bija tas, ka, atgriežoties Olštinā, mēs atkal apmaldījāmies, jo Makarena ieraudzīja Makdonalda zīmi, un tā kā viņa zināja, ka pie autoostas ir Makdonalds nodomāja, ka jākāpj ārā.  Un mēs izkāpām un tikai tad sapratām, ka esam svešā vietā un no autoostas nav ne smakas.  Tad mēs klīdām uz labu laimi, Makarena visu laiku sevi sauca par stulbu un atvainojās, bet es tikai smējos, jo man tas likās jocīgi, ka mēs atkal esam nomaldījušās. Par laimi mums ienāca prātā ideja sameklēt busu, kas mūs aizvestu uz centru un tālāko ceļu mēs cerams zinātu, bet mums laimējās atrast autobusu, kas mūs aizveda netālu no mājām. Tas saucās - divas muļķes satikušās, bet, laikam, jau taisnība tam vecajam latviešu teicienam - tāds tādu atrod.

My first impressions about Poland and Olsztyn

I live in Olsztyn. It is town nordh westin Poland. It is centre of Varmija - Mazurija region. It is small for Poland but for Latvia is normal like Liepaja. I live in 20 -30 minutes from town centre. Town centre, Old miesto, is very beautiful. There much old churchies, much old buildings and castle.
One day I, Macarena and mentor Kasia walking around one of the muny Olsztyn lakes. It is smaller as Liepajas lake, but around it is very beutiful landscapes.
There is many pubs, but they is irish pubs and I dont like it because I like club there is dance floor and they is biger. 
I work in GOK. It is to vilage name Dywity, but we go to other small vilages aroud there, for example 7 february we  go to Tuwalki to children fancy ball. We had roles too. Asja and Kśiśtof was quens( they is we training), Macarena was clown and I was witch. I think I look very interesting and me suit green coluor. One my think is what children everywhere is children and not very much diference from Latvians childrens but I very suprise about there children and they parents ir very polites and friendly and after clases and parties collect wastes theyselfes.

I like very much this town, polish people and my works but I miss from my friends and Liepaja specially from sea and Annas church but it is normaly because I before dont had foreign country and bigest time aay from Liepaja form me was 2 weeks when I go Aglona. 
15 february in GOK was party for old people and it was very different about similar party in Latvia. All old people dance and enjoy. In Latvia old people sit and talk what bad is young people in this day but there people can enyoy diferent oldiest.
I very like that in this job I can to creative thinks for example I very like handycraft. I learn some new handycraft - felting, frivolite and I want to do some thins in this tehniks. I want to start learn somewhere singing and play guitar but I have 8 months when do it.